Skip to content

Raudu mūris

Popularity · Low

YouTube

Searching YouTube...

Lyrics

Izkārtoju visu sev kā karjeras eksperts, patiesi Un tagad es esmu izbaudīt šo braucienu spiests 20 neatbildēti zvani, skatos saulrietu viens Sarullēju stādus tā kā japāņu pavārs Un tad rakstu savas saprāta balādes Man tas atklāti sanāk Es tikai daļēji cerēju, uz to, ka pūlis trakos tā kā sakrāli pagāni Tad vienmēr atceros attēlus no attālas pagātnes Dienas, kad biju pāris pakāpes zemāk Dienas, kad vēl biju ne tik plaša sortimenta pircējs Man piedāvāja piecus ciparus par parakstu uz lapas Es reaģēju kā būtu komplimentu dzirdējis Man pietiek klausīties šķietami kompetentus dirsējus Es gan jau pateikšu paldies sev pats Kad man uz kakla akmeņiem pilni ornamenti mirdzēs Kad manis dēļ kabatas paliks korpulentas biksēs Esmu nožēlojis neizdzertu pudeli vīna Ilgi spekulējis kā tajā naktī mirdzētu zvaigznes To nekad neuzzināšu – manas izvēles vaina Tagad kompensēju ejot pie citām, kamēr man misējas gaita Skatos kā enģeļi izģērbjas kaili Jo viņas zin, ka reiz veicu zināmas sistēmas maiņu Esmu svīdis sāpīgus litrus un izlējis spaini Vienkāršu ceļu, esmu gribējis naivi Kā varu skumt? Man ir planēta plaukstā Bet vislaik liekas, ka es varēju būt augstāk Tad atkal liekas, ka man to nevajadzēja vispār līdz atkal sadzirdu kā mani slavē un sauc vārdu Tu esi kādreiz sadzēris ar modeli Un tad vēl ceļā pie viņas pavēmis uz daudzstāvu mājas Un arī tam par spīti salējis vēl jaunas glāzes Pamodies ar viņu, par to parēcis un braucis tālāk Iznomātā automātā, kad zaudē galvu, tad tā galva strādā Ceļā uz sauli no šīs saules tālāk Esmu tas vārds kuru ļaudis mētā A tu man saki, ka es lirikās par daudz sprēgāju Huh Viņai liekas, ka es esmu tas pats, bet vairs nav kā reiz bija, jā Kāpinu tempu uz dash un es krāmēju slīpi Par vēlu sevi pārtaisīt, jā Un es krāmēju slīpi, par vēlu sevi pārtaisīt Par vēlu sevi pārtaisīt, aha Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis (Nav bijis nekad) Es tagad rutīniski plēšu traukus un skrūves Daudzi domāju, kad turu savas delnas uz stūres Braucu uz stūdžu, sen neesmu redzējis draugus un pūļus Piepeši sāku ilgoties pēc savas augusta mūzas Sāku ilgoties pēc sava sirdsmiera Gribēt zaudēt virzienu Lai mestu mieru, ļautu sev plūst Lai ceļu rāda straume, ne pulss Bet uzvaras kalns būs mūžīgi man pretī Un es dzirdu kā tas sauc mūs Es redzu, kā dāmas no manas balss kūst Gribu, lai pirkstu starpas pilnas papīra, raudu mūris Dzirdu radio stacijās mūsu albumu Huh, es dzirdu kad tu prasi: “Kad ta jauns būs?” (kad būs?) Savādi gan, viņa nevar salikt teikumu, bet nomest savu halātu var Un tad rāda, ko tā bagāža dara Plānotājā šovakar man nekā labāka nav Savādi gan, viņa zin par mani nezinot par 213 Tu vispār esi kādreiz dzirdējusi “Parādi man” Vai zini, kā pārējie no klīnikas palātas skan? Tu zini kā es lūdzos kaut es spļautu te žiletes Kad uz battlu autobusā braucu bez biļetes Savādi gan, cik pašapzinīgi uz pleciem es sev kravāju kravu Nākas rīkoties kā negribu, lai panāktu savu Jo augstāk kāpju, jo vairāk nīdēju savācas Tāpēc vislaik uzsveru to, ka ja skanētu tieši, kā tu Man tāpat te sanāktu trīsreiz labāk Nemāci man par manu mērķi, ja savam vien esi slīdējis garām Nu labi māci, ja liekas ka tev gandrīz vai sanāk Es vērā neņemu, bet atceros ko teici, kamēr pīpēji salātu un Viņai liekas, ka es esmu tas pats, bet vairs nav kā reiz bija, jā Kāpinu tempu uz dash un es krāmēju slīpi Par vēlu sevi pārtaisīt, jā Un es krāmēju slīpi, par vēlu sevi pārtaisīt Par vēlu sevi pārtaisīt, aha Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad Kā tagad, nekad nav bijis Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad